Manā dzīvē bija pienācis brīdis, kad rutīnas dzīve sāka šķobīties. Es sajutu, ka pienākumu ir vairāk kā vēlmju piepildījums. Kad pēc iespējas izdevās pavadīt laiku ar sevi, nebūt citiem ērta, es tiku saukta par egoisti. Un tad es savu rīcību mēģināju attaisnot. Visbeidzot, es pateicu "nē!", jo savas esības attaisnošana man likās pretrunā ar manu iekšējo būtību. Ar prātu likās, ka visu saprotu - kapēc viss notiek tā, kā notiek. Taču man nepietika ar loģisko "kas un kapēc". Bija sajūta, ka ir kaut kas dziļāks, ka atbildes jāmeklē dvēseles līmenī. Rokoties interneta dzīlēs, jauši vai nejauši uzgāju dažādu informāciju. Tā kā pirms kāda laika biju lasījusi M.Ņūtona grāmatu "Dvēseļu ceļojums", tad biju patīkami pārsteigta, ka Latvijā ir speciālisti, kas var aizvest apskatīties iepriekšējās inkarnācijas. Grāmatas saviļņojuma iespaidā, es izvēlējos pati apgūt šo reinkarnaciologa jeb pavadoņa, navigatora profesiju. Jo visām manām dzīves pārmaiņām bonusā pievienojās jautājums "kas tad esmu es, kāda ir mana misija šajā iemiesojumā?". Tā nu "šāvu divus zaķus" uzreiz - ieguvu atbildes uz saviem jautājumiem, saprotot, kapēc mana dzīve norit šādi, un ieguvu prasmes palīdzēt arī citiem tikt pie savām atbildēm. Turklāt, ne viens vien ceļojums savās iepriekšējās dzīvēs izgaismoja to, ka esmu šeit, lai palīdzētu.